Vai darbaspēka imports glābs Latvijas ekonomiku? Debašu karstumā kopsaucēju neatrod

Nav melnbaltu atbilžu uz jautājumu, vai darbaspēka imports atrisinās izaicinājumus, kurus Latvijas darba tirgū rada lejupejošā demogrāfijas līkne un sabiedrības novecošana. Tā pēc trim karstiem debašu raundiem “Eksporta ostā” Sarunu festivālā LAMPA vienojās Latvijas uzņēmēji, kuriem tomēr neizdevās mainīt auditorijas pārliecību, ka darbaspēka imports ir tikai īslaicīgs glābiņš.

Latvijas uzņēmēji neiebilst pret darbaspēka importu, taču tam jānotiek pārdomātā veidā, panākot strukturālas izmaiņas ekonomikā un veicinot algu un nodokļu pieaugumu, lai piesaistītu augsti kvalificētus speciālistus. Darba spēks ir vajadzīgs visiem, un ar automatizāciju vien problēmas atrisināt neizdosies, taču jautājums ir par formu un veidu. Ilgtermiņā labākais risinājums būtu produktivitātes celšana, tomēr īstermiņā uzņēmumiem cīņā par izdzīvošanu var izrādīties nepieciešams plāksteris – darbaspēka imports.

Pēc aizrautīgām trīs raundu debatēm pie šādiem secinājumiem nonāca FYUL personāla vadības un kultūras globālā direktore Pārsla Baško, SIA “Karavela” pārdošanas direktore Sanita Ļegajeva un SIA “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, kuri aizstāvēja darbaspēka importa nepieciešamību, kā arī stratēģiskās plānošanas un datu analīzes eksperte, LV PEAK pētniece Dace Zīle, SIA “Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs un SIA “IBD Consulting” dibinātājs un stratēģis Rolands Ozoliņš, kuri pārstāvēja pretēju viedokli un ieteica vairāk fokusēties uz pašu neizdarītajiem mājasdarbiem – produktivitātes celšanu, algu un nodokļu ieņēmumu palielināšanu un koncentrēšanos uz augsti kvalificētu starptautisku talantu piesaisti.

Pirmā raunda svaru kausos bija tūlītējas produktivitātes ietekme uz biznesa tehnoloģisko attīstību, jautājot, vai darbaspēka imports nebremzēs digitalizāciju un tehnoloģisko attīstību. Kā uzsvēra Sanita Ļegajeva, automatizācija nav iespējama visās nozarēs un nereti nozīmē arī standartizāciju, kas liedz ātri pielāgoties tirgus izmaiņām, savukārt šāda elastība nereti ir biznesa izdzīvošanas atslēga. Savukārt Dace Zīle oponējot norādīja, ka progress rodas no diskomforta – diez vai mēs varētu baudīt pašapkalpošanās kases sniegtās ērtības, ja visi gribētu būt kasieri. Prognozes rāda, ka 2050. gadā tikai 55 % Latvijas iedzīvotāju būs darbspējīgā vecumā. Tāpēc jādomā, kā palielināt IKP uz vienu iedzīvotāju un atvērts darba tirgus durvis augsti kvalificētiem speciālistiem, kas ar saviem nodokļiem spēs atmaksāt to, valsts viņos būs ieguldījusi. 

Katrā debašu raundā skatītāji lietotnē Slido balsoja divreiz – pirms komandu argumentu uzklausīšanas un vēlreiz pēc debatēm, tādējādi ļaujot novērtēt, vai un kā dzirdētie argumenti mainījuši auditorijas viedokli. Pirms pirmā raunda argumentu uzklausīšanas 55 % auditorijas atbalstīja PRET komandas nostāju, uzsverot automatizācijas un digitalizācijas nozīmi. Tomēr pēc debatēm skatītāju viedoklis mainījās: 56 % jau atbalstīja PAR komandu, piekrītot, ka darbaspēka imports var būt nepieciešams un ne vienmēr kavē uzņēmumu tehnoloģisko attīstību.

Otrā raunda jautājums bija par to, vai Latvijas valsts pārvaldei būtu jāmazina birokrātiskās prasības darba vīzu izsniegšanā, lai paātrinātu ārvalstu speciālistu piesaisti. Rolands Ozoliņš uzsvēra, ka birokrātija daudziem saistās ar smagnēju procesu, kas paņem laiku, resursus un valsts budžeta līdzekļus, tāpēc jākoncentrējas uz birokrātiju, kas strādā virzienos, kuri dod ieguldījumu sabiedrībai un ekonomikai. Augsti kvalificēts ievestais darbaspēks var būt ļoti noderīgs, jo pienes zināšanas un jūtamu finansiālu ieguvumu, tāpēc birokrātiskajam aparātam jābūt filtram, kas attur mazkvalificētu darbaspēku, un magnētam, kas piesaista augsti kvalificētus speciālistus. 

Tikmēr Pārsla Baško atzīmēja, ka pat tad, ja speciālists ir gatavs sākt darbu pēc pāris nedēļām, paiet vairāki mēneši, līdz tiek nokārtotas nepieciešamās atļaujas. Tā vietā talants pieņem darba piedāvājumu citā valstī, kur šie procesi norit raitāk, bet daudzi uzņēmumi izvēlas vispār neatvērt vakances Latvijā, bet gan paplašināties citās valstīs. Viņa uzsvēra, ka šobrīd Latvija pat necīnās par globālajiem talantiem. Arguments, ka atvērts darba tirgus iepludina tikai celtniekus un ēdienu piegādes kurjerus, nav vērsts pret migrāciju, bet pierāda, ka sistēma Latvijā nav sakārtota. Vietējie uzņēmumi neprasa atvērt robežas bez pārbaudes, bet gan konkurēt par tiem, kuriem ir izvēle, kurā valstī strādāt un maksāt nodokļus.

Pirms otrā raunda 54 % auditorijas uzskatīja, ka vīzu izsniegšanas prasības nevajadzētu mazināt. Pēc abu komandu argumentu uzklausīšanas skatītāju nostāja būtiski mainījās – 58 % piekrita, ka ārvalstu speciālistu piesaistes process dažreiz būtu jāpadara ātrāks un vienkāršāks.

Trešais raunds pētīja sociālo taisnīgumu, valsts budžeta ilgtermiņa izmaksas un imigrantu integrāciju, lai rastu atbildi, vai darbaspēka imports tiešām ir finansiāls ieguvums valstij ilgtermiņā, vai tomēr pārāk smags sociālais un finansiālais slogs visai Latvijas sabiedrībai. Mareks Kļaviņš atzīmēja, ka pievienoto vērtību veido pelnoši uzņēmumi un bez tiem nav iespējams iztēloties sociālo labumu, ko pārdalīt starp vietējiem un iebraucējiem. Darbaspēka imports ir cīņa ne tikai par nākotnes darbiniekiem, bet arī par nākotnes iedzīvotājiem, lai nenāktos mazināt skolu, slimnīcu, izremontētu ceļu un citu sociālo labumu skaitu. Uz to Jānis Ošlejs atbildēja, ka Latvijai kā ES dalībvalstij jau šodien ir pieejams darbaspēks no ES, taču tā vietā pašu cilvēki brauc strādāt uz citām valstīm, jo tur labāk maksā. Tāpēc vairāk būtu jārūpējas par kopējo produktivitātes – algu, nodokļu ieņēmumu un līdz ar to uzņēmumu peļņas – celšanu, kas mudinātu atgriezties aizbraukušos Latvijas iedzīvotājus un automātiski piesaistītu arī augsti kvalificētus speciālistus no ārvalstīm. 

Trešā raunda sākumā auditorijas viedoklis dalījās vienādi – 50 % uzskatīja, ka darbaspēka imports valstij ilgtermiņā ir izdevīgs, bet 50 % tam nepiekrita. Pēc argumentu uzklausīšanas PRET komandai izdevās pārliecināt daļu skatītāju, palielinot savas pozīcijas atbalstu līdz 54 %.

Kaut arī divos no trim raundiem lielāku atbalstu guva darbaspēka imports kā risinājums nedienām darba tirgū, tas tomēr nemainīja kopējo viedokli: ja pirms debatēm ap 60 % auditorijas balsoja, ka darbaspēka imports ir tikai īslaicīgs plāksteris, debašu noslēgumā šādu viedokli pauda jau aptuveni 75 % skatītāju. Tas liecina, ka kopējā attieksme pret darba spēka importu mēdz būt negatīva, taču, pievēršoties konkrētiem problēmjautājumiem un ieklausoties dažādos argumentos, cilvēki ir gatavi pārskatīt savu sākotnējo nostāju. 

“Eksporta ostā” zonā norisinājās arī citi pasākumi, piemēram, diskusijās tika šķetināts radošo industriju eksporta potenciāls pēc filmas “Straume” globālajiem panākumiem, kā arī analizēti šķēršļi, kas valsts lielajiem uzņēmumiem traucē fokusēties uz inovācijām un biznesa izaugsmi. Savukārt nestandarta formātu cienītāji pulcējās aizraujošā diskusijā-bingo “Misija latvietis” un speed-dating tipa aktivitātē jeb gandrīz ideāls randiņos “Politiķis un uzņēmējs: viens pret viens”. 

Pilno debašu ierakstu, kā arī citus “Eksporta ostas” pasākumus iespējams skatīties LMT Viedtelevīzijā.

Eksporta zonu veidoja LMT grupa kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”, Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvu (VIKI) un uzņēmumiem “Latvijas Finieris”, “Latvijas Pasts”, “Primekss” un “Balticovo”.