VIKI: Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīva
LMT grupa – 2026. gada iniciatīvas vadītājs
VIKI sadarbības platforma
VIKI ir sadarbības platforma, kas apvieno 30 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. VIKI iniciatīva tika dibināta 2018. gadā, un tās izveidē piedalījās “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, AS “Latvenergo”, AS “Latvijas Valsts meži”, AS “Sadales tīkls”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.
VIKI mērķis ir attīstīt inovācijām labvēlīgu vidi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, stiprinot to konkurētspēju, eksportspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, nodrošinot, ka publiskais kapitāls tiek izmantots efektīvi valsts un sabiedrības interesēs.
Katru gadu iniciatīvas vadību uzņemas cita kapitālsabiedrība. 2026. gadā šo lomu pilda LMT grupa, nodrošinot iniciatīvas koordināciju, informatīvās platformas uzturēšanu, VIKI atklāšanas un noslēguma pasākumu organizēšanu, kā arī kopīgo prioritāšu virzīšanu.
Vadošās kapitālsabiedrības uzdevumi
1. Veicināt sadarbību starp kapitālsabiedrībām, pētniecības organizācijām un valsts pārvaldi, veidojot kopīgus iniciatīvas virzienus
2. Nodrošināt zināšanu pārnesi – organizēt pieredzes apmaiņu, kompetenču stiprināšanu un labās prakses ieviešanu
3. Piesaistīt ārējo finansējumu, atbalstot kopīgus inovāciju un attīstības projektus
4. Noteikt kopīgas VIKI prioritātes – saskaņot inovāciju attīstības virzienus un sadarboties to īstenošanā
5. Pārstāvēt kopīgās intereses – ieinteresētajām pusēm veidot vienotu pozīciju valsts mērogā

Mūsu prioritātes – stiprināt eksportu, aktualizēt akcionāru gaidu vēstuļu praktisku ieviešanu un strādāt, lai pilnveidotu likumdošanu un mazinātu birokrātiskos šķēršļus.
Juris Binde
LMT grupas prezidents
VIKI dalīborganizācijas
“Latvijas Mobilais Telefons” SIA
Akciju sabiedrība “Latvenergo”
Akciju sabiedrība “Sadales tīkls”
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”
SIA “TET”
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”
SIA “Elektroniskie sakari”
Akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”
SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs”
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts”
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi”
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Starptautiskā lidosta "Rīga”
Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens”
Valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija”
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”
Akciju sabiedrība “Latvijas Digitālās veselības centrs”
Akciju sabiedrība “Valsts aizsardzības korporācija”
SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”
SIA “Getliņi EKO”
SIA “LVR Flote”
SIA “Rīgas nami”
SIA “Rīgas satiksme”
SIA “Rīgas ūdens”
SIA “Rīgas veselības centrs”
SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs”
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”
Akciju sabiedrība “Rīgas siltums”
SIA “Rīgas meži”
Aktualitātes
2026. gada 5. augusts
Rīgas lidostā tiekas VIKI Izaugsmes grupa
4. jūnijā Rīgas lidostā notika VIKI Izaugsmes grupas tikšanās, kuru vadīja LMT grupas Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis.
Klātesot ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta pārstāvjiem VIKI Izaugsmes grupas dalībnieki noklausījās prezentāciju par Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) prioritārajiem virzieniem un stratēģiski nozīmīgajiem attīstības projektiem, kam sekoja jautājumu un atbilžu sesija.
Kā inovācijas sasaistīt ar valsts ilgtermiņa attīstības mērķiem? RIS3 būtu jādarbojas kā kompasam, kas palīdz koncentrēt valsts, pašvaldību un Eiropas investīcijas jomās, kur Latvijai ir vislielākais potenciāls radīt augstu pievienoto vērtību, veicināt produktivitāti un stiprināt konkurētspēju. RIS3 nosaka piecus prioritāros virzienus un identificē stratēģiski nozīmīgus attīstības projektus, kas var kļūt par nākamajiem izaugsmes stāstiem Latvijas ekonomikā. Vienlaikus RIS3 kritiķi bieži saka, ka Latvijā trūkst pietiekami spēcīgu inovāciju pieprasītāju. Tikšanās dalībnieki kopīgi mēģināja rast atbildi, vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var kļūt par tiem tirgus spēlētājiem, kas ar saviem attīstības projektiem rada pieprasījumu pēc jaunām tehnoloģijām, nevis tikai gaida, kad tās radīs privātais sektors.
Tāpat RIS3 monitoringa ziņojumos secināts, ka progress tautsaimniecības transformācijā notiek lēnāk, nekā sākotnēji plānots. VIKI Izaugsmes grupa apsprieda, ko mainīt, lai sasniegtu ambiciozākus rezultātus, un kā mazināt plaisu starp zinātnes iestādēm un uzņēmumiem, lai inovācijas biežāk izietu ārpus zinātniskajiem projektiem un pētījumiem un nonāktu komercializācijas zonā.
Pēc jautājumu un atbilžu sesijas ar stāstu par Rīgas lidostas izaugsmes stratēģiju un eksporta vietu tajā dalījās Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. Savukārt Rīgas lidostas Mācību centra vadītāja vietniece apmācību jautājumos Eva Heislere iepazīstināja ar pieeju profesionālajai attīstībai, ko no teorijas līdz virtuālajai pieredzei piedāvā RIX Academy. VIKI Izaugsmes grupas dalībniekiem arī bija iespēja apmeklēt RIX Academy.
Izaugsmes grupa ir viena no četrām VIKI darba grupām, kuras uzmanības centrā kā būtiskākās tēmas ir eksports un uzņēmumu eksportspējas veicināšana roku rokā ar inovāciju attīstību. Grupas darbā iesaistījies arī pirmais privātā sektora sadarbības partneris AS “Latvijas Finieris”, lai stiprinātu sadarbību ar privāto sektoru un palīdzētu veiksmīgi vadīt Izaugsmes grupas izaicinājumus.
2 attēli

2026. gada 13. jūlijs
VIKI ar divām diskusijām Sarunu festivālā LAMPA rosina domāt par straujāku inovāciju izaugsmi valsts kapitālsabiedrībās
Sarunu festivālā LAMPA, kas 10. un 11. jūlijā Cēsīs pulcēja gandrīz pusotru tūkstoti dalībnieku un 27 000 skatītāju, pirmo reizi startēja “Eksporta osta” – jauna satura zona, kuru pēc LMT Grupas iniciatīvas kopā veidoja LMT Grupa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets”, VIKI un uzņēmumi AS “Latvijas Finieris”, VAS “Latvijas Pasts”, SIA “Primekss” un AS “Balticovo”.
Par eksportu ir jārunā vairāk, saprotamāk un drosmīgāk, jo tieši eksports ir viens no galvenajiem Latvijas labklājības virzītājspēkiem. VIKI “Eksporta ostā” aicināja diskutēt par diviem tematiem: inovāciju gausā tempa iemesliem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un sprunguļiem, kurus valsts pati liek sev riteņos ceļā uz kapitālsabiedrību izaugsmi.
Kamēr sabiedrības priekšstats par eksporta nozīmi ir visai miglains – Latvijas iedzīvotāju aptaujā tikai 7 % respondentu pareizi norādījuši, ka ieņēmumi no eksporta veido vairāk nekā pusi no valsts budžeta ieņēmumiem, – valsts un lielākie pašvaldību uzņēmumi arvien biežāk runā par inovācijām, eksportu un nepieciešamību domāt globāli. Stratēģijas tiek rakstītas, mērķi – definēti un pārmaiņas – izsludinātas. Taču realitātē tās nereti iestrēgst – nevis tehnoloģijās vai finansējumā, bet cilvēkos, kultūrā un domāšanā. Kā motivēt domāt globāli, ja gadiem strādāts lokālam tirgum? Kāpēc “tā mēs vienmēr darām” joprojām ir spēcīgāks arguments par jaunu vīziju? Vai problēma ir cilvēku bailēs, vadības spējā iedvesmot vai organizāciju kultūrā, kur kļūdīties joprojām nav droši? Par to, būt vai nebūt inovācijām valsts un pašvaldību uzņēmumos, 10. jūlijā diskusijā “Inovācijas uz papīra un vecā pieeja darbos: kur iestrēgst pārmaiņas?” atbildes meklēja Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas vadītājs Jānis Ķīnasts, LMT Inovāciju attīstības daļas vadītājs Ņikita Kazakevičs un AS “Latvenergo” Inovāciju kultūras vadītāja Daina Lūka. Diskusijas ierakstu var noskatīties šeit.
Savukārt 11. jūlijā diskusija “Valsts ar rokas bremzi: kapitālsabiedrības starp misiju un izaugsmi” izaicināja dalībniekus domāt, kāpēc kapitālsabiedrības joprojām biežāk tiek uztvertas kā pakalpojumu sniedzēji vietējam tirgum, nevis kā uzņēmumi, kas varētu audzēt Latvijas ekonomisko ietekmi ārpus valsts. Latvijas valsts ir akcionārs 74 kapitālsabiedrībās, kuru kopējais apgrozījums pārsniedz 6 miljardus eiro – aptuveni trešo daļu mūsu valsts gada budžeta. Tie ir uzņēmumi ar milzīgu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tomēr eksportā un starptautiskajā konkurencē to loma joprojām ir salīdzinoši neliela. Tātad – ar lielu potenciālu apgrozījumu vairākkārt audzēt. Vai valsts pati sev ir uzlikusi rokas bremzi, un ko darīt, lai kapitālsabiedrības kļūtu par Latvijas izaugsmes dzinējspēku, diskutēja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs, AS “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš, VAS “Latvijas Pasts” valdes loceklis Māris Kuļikovskis un 14. Saeimas deputāts Oļegs Burovs. Šeit var noskatīties pilnu diskusijas ierakstu.

2026. gada 28. maijs
VIKI komunikatori aizvada tikšanos Sarunu festivāla LAMPA zīmē
27. maijā AS “Latvijas Finieris” kokaudzētavā “Zābaki” tikās viena no VIKI darba grupām – Komunikācijas grupa jeb dažādu jomu kapitālsabiedrību komunikatori, lai runātu par jūlijā gaidāmā Sarunu festivāla LAMPA programmu un iespējām tajā iesaistīties kapitālsabiedrībām, kuras nav pieteikušas atsevišķu programmu vai pasākumu.
Komunikatorus uzrunāja Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds, kurš stāstīja par eksporta lomu ekonomikas attīstībā un kapitālsabiedrību eksporta potenciālu.
Savukārt AS “Latvijas Finieris” pārstāvji atklāja savu eksporta pieejas iedvesmas stāstu un vadīja ekskursiju “Zābakos”.
Pēc tam brīvi nepiespiestā un radošā gaisotnē stundas garumā notika Sarunu festivāla LAMPA “izmēģinājuma aktivitāte”, lai iesaistītu visus klātesošos un rosinātu dalīties idejās par kapitālsabiedrību līdzdalību.
VIKI Komunikācijas grupā apvienojušies VIKI dalībnieku komunikācijas jomas eksperti, kuru mērķis ir visa gada garumā iepazīstināt plašāku sabiedrību ar VIKI mērķiem un aktualitātēm un par VIKI darbu runāt vienotā balsī.
2 attēli

2026. gada 10. marts
Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīva (VIKI) par šī gada prioritāti izvirzījusi eksportu
Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīva (VIKI) par šī gada prioritāti izvirzījusi eksportu, ceturtdien VIKI 2026. gada atklāšanas pasākumā sacīja LMT grupas prezidents Juris Binde. Viņš atzīmēja, ka eksporta īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) kopš 2017. gada praktiski nav mainījies – ja 2017. gadā tie bija 64%, tad 2024. gadā eksports veidoja 65% no IKP. Vienlaikus J.Binde atzina, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars kopējos eksporta apjomos ir kritiski zems – tikai 5%, bet dažās nozarēs nesasniedz pat 1% no kopējā eksporta apjoma. J.Binde uzsvēra, ka situācijas uzlabošanai ir jāstrādā pie eksporta paplašināšanas.
"Valsts kapitālsabiedrībām nevajag priviliģētus, bet motivējošus normatīvos aktus, kas mudina sasniegt kaut ko vairāk, iet uz citiem tirgiem un veikt mērķtiecīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā," teica LMT grupas prezidents Juris Binde.
Lai sasniegtu eksporta pieaugumu, VIKI nepieciešami ambiciozi mērķi inovācijās un eksportā, uzsvēra J.Binde. Viņaprāt, valsts kapitālsabiedrībām jābūt mērķtiecībai veikt uzņēmumu iegādi ārvalstīs, bet ar nosacījumu, ka galvenā mītne paliek Latvijā. J.Binde sacīja, ka VIKI mērķa sasniegšanai nepieciešami drosmīgi valsts kapitālsabiedrību akcionāru lēmumi virzīt eksportu un darbību ārvalstu tirgos kā uzņēmumu stratēģisko mērķi. Tāpat nepieciešamas investīcijas pētniecībā un attīstībā, radot augstas pievienotās vērtības produktus, un mērķtiecīga uzņēmumu iegādes stratēģija. Vienlaikus ir nepieciešams normatīvos novērst visus šķēršļus, kas traucē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību eksportam, uzsvēra J.Binde.
Savukārt LMT grupas viceprezidents Ingmārs Pūķis pasākumā uzsvēra, ka ātrākais ceļš uz ārvalstu tirgiem ir uzņēmumu iegāde ārvalstīs, jo inovācijas jaunos produktos ir samērā ilgs process. I.Pūķis norādīja, ka LMT grupai tuvākajos piecos gados ir mērķis sasniegt vismaz 500 miljonu eiro apgrozījumu un vismaz trešdaļu no šī apgrozījuma veidos LMT ārvalstīs nopirktie uzņēmumi.
Šogad VIKI dalībnieki turpinās darbu Stratēģiskajā grupā, kā arī tiks izveidota Komunikācijas grupa, kurā tiksies VIKI dalībnieku komunikatori, lai diskutētu, kā komunicēt par valsts kapitālsabiedrību mērķiem un prioritātēm. Tāpat šogad tiks izveidota Iepirkumu grupa, kura strādās pie publisko iepirkumu sistēmas reformas, Biznesa regulācijas grupa, kuras viena no prioritātēm būs valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā, kā arī Izaugsmes grupa, kuras prioritātes būs eksports, inovācijas un sadarbība ar privāto sektoru.
Šogad VIKI darbībai paredzēts piesaistīt privātāsektora uzņēmumus, un atklāšanas pasākumā apņemšanos sadarboties ar VIKI pauda "Latvijas finieris".
VIKI dibināta 2018. gadā un pašlaik apvieno vairāk nekā 30 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un ārējos sadarbības partnerus ar mērķi veicināt inovāciju kultūru gan valsts, gan privātajos uzņēmumos, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu tautsaimniecību Latvijā. Katru gadu iniciatīvas koordinēšana tiek nodota kādam no dalībniekiem, un LMT grupa ir uzņēmusies VIKI vadību 2026. gadā.
2 attēli


Idejām ir vērtība, ja par tām runā
Ja tev ir jautājums, iecere vai vēlme iesaistīties VIKI darbībā, sazinies ar mums!
Ilze Kauce
Inovāciju ekosistēmu daļas vadītāja