Jā vai nē darbaspēka importam? “Eksporta osta” Sarunu festivālā LAMPA gatavojas izaicinošām debatēm

Latvijas demogrāfijas līkne nepielūdzami slīd uz leju, bet sabiedrība noveco; vienlaikus aug ambīcijas veicināt eksporta izaugsmi un starptautisko konkurētspēju. Kurš strādās Latvijas uzņēmumos un radīs eksporta produktus, kas ienes lauvas tiesu valsts budžetā? Sarunu festivāla LAMPA ietvaros 11. jūlijā plkst. 15.30 zonā “Eksporta osta” Latvijas uzņēmēji karstās trīs raundu debatēs “Darbaspēka imports: glābiņš vai īslaicīgs plāksteris?” meklēs atbildi, vai darbaspēka imports glābs Latvijas ekonomiku. 

Pēc Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa darba tirgus prognozēm demogrāfijas un sabiedrības novecošanas dēļ Latvijā līdz 2030. gadam visstraujāk saruks darbspējīgo iedzīvotāju skaits ar vidējo kvalifikāciju. Tiek lēsts, ka tā dēvētajās “fiziskā darba” un ražošanas nozarēs – apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, transportā – darbaspēka iztrūkums sasniegs pat vairāk nekā 20 000 darbinieku. Kamēr vieni uzskata, ka bez darbaspēka importa vietējie uzņēmumi beigs pastāvēt, citi uzstāj, ka netrūkst mājasdarbu, kas jāizpilda pašiem: produktivitātes veicināšana, procesu automatizēšana u. c.

Meklējot atbildi, vai darbaspēka imports ir glābiņš vai tikai īslaicīgs plāksteris, “Eksporta ostā” viedokļos dalīsies FYUL personāla vadības un kultūras globālā direktore Pārsla Baško, “Karavela” pārdošanas direktore Sanita Ļegajeva, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš, stratēģiskās plānošanas un datu analīzes eksperte, LV PEAK pētniece Dace Zīle, “Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs un “IBD Consulting” dibinātājs un stratēģis Rolands Ozoliņš.

Debates norisināsies trijos raundos. Pirmā raunda svaru kausos tiks likta tūlītējas produktivitātes ietekme uz biznesa tehnoloģisko attīstību. Eurostat un Latvijas Bankas dati liecina, ka Latvijas darba ražīgums (produktivitāte uz vienu strādājošo) ir viens no zemākajiem ES, sasniedzot tikai aptuveni 70 % no ES vidējā līmeņa. No eksportētāju skatpunkta – ja uzņēmumam trūkst cilvēku, tas zaudē pasūtījumus, nespēj pilnvērtīgi strādāt un nodokļos valstij neko nesamaksā. Vienlaikus imports var mazināt motivāciju investēt digitalizācijā un tehnoloģiskajā attīstībā. Vai, ievedot darbaspēku, neriskējam palikt par zemas pievienotās vērtības produktus ražojošu valsti?

Otrā raunda jautājums: vai Latvijas valsts pārvaldei būtu jāmazina birokrātiskās prasības darba vīzu izsniegšanā, lai paātrinātu ārvalstu speciālistu piesaisti? Valsts darba inspekcija pērn pārbaudēs saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību konstatējusi 152 nereģistrēti nodarbinātus ārvalstniekus, kas ir vairāk nekā divkāršs pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Ja Latvija vēlas piesaistīt lielas ārvalstu investīcijas un attīstīt augsto tehnoloģiju eksportu, ir vajadzīgi starptautiski talanti un specifiski speciālisti. Taču darba vīzu un atļauju kārtošana aizņem vairākus mēnešus, un investori aiziet pie kaimiņiem, kuri reaģē dažu dienu laikā. Vai, noņemot birokrātiskos šķēršļus, mēs neriskējam ar nepilnīgu cilvēku pārbaudi un nacionālās drošības riskiem?

Savukārt trešais raunds pētīs sociālo taisnīgumu, valsts budžeta ilgtermiņa izmaksas un imigrantu integrāciju. Demogrāfijas un sabiedrības novecošanas prognozes liecina, ka pēc 10–15 gadiem Latvijā uz vienu strādājošo būs ievērojami lielāks pensionāru skaits nekā šodien. Ja netiks palielināts strādājošo skaits, valstij nāksies samazināt sociālos izdevumus vai dramatiski celt nodokļus, lai uzturētu pensiju un veselības aprūpes sistēmu. Taču arī ievestajiem darbiniekiem būs vajadzīga veselības aprūpe, skolas bērniem, infrastruktūra un valsts finansētas integrācijas programmas. Vai darbaspēka imports tiešām ir finansiāls ieguvums valstij ilgtermiņā, vai tomēr pārāk smags sociālais un finansiālais slogs visai Latvijas sabiedrībai? 

Arī skatītāji būs aicināti paust savu viedokli lietotnē Slido un varbūt debašu gaitā to mainīt. Debates būs skatāmas tiešraidē LMT Viedtelevīzijā.

Eksporta zonu veido LMT grupa kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”, Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīvu (VIKI) un uzņēmumiem “Latvijas Finieris”, “Latvijas Pasts”, “Primekss” un “Balticovo”.