Nepieciešamās(5)

Statistika(3)

Mārketings(24)

Nepieciešamās sīkdatnes palīdz nodrošināt tīmekļa vietnes pamatfunkcijas, piemēram, drošība, pārvaldība un pieejamība. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pilnvērtīgi funkcionēt. Bez zemāk uzskaitītajām nepieciešamajām sīkdatnēm vietnē var tikt izmantotas arī citas līdzīgas nozīmes funkcionālai darbībai nepieciešamas sīkdatnes.

Nosaukums	Pakalpojumu sniedzējs	Ilgums	Mērķis
wait	LMT.lv	1 min	Datu bāzes pieslēgšanās kļūmes gadījumā. Tiek nodrošināta novirzīšana uz paziņojuma lapu, kur fiksējas laika intervāls, pēc kāda lapa pārlādēsies uz sākumlapu, ja sistēmas kļūda ir novērsta.
lmt_csrf_cookie_name	LMT.lv	2h	Tiek saglabāta šifrēta vērtība, kuras sakritība tiek pārbaudīta pie katra pieprasījuma no ārējiem un iekšējiem avotiem.
lmt_cookies_rules, manslmt_cookie_rules	LMT.lv	1 gads	Sīkdatne nosaka laiku, kad apmeklētājs ir sācis lietot analītiskās sīkdatnes.
session_lmtlv_prod	LMT.lv	15min	Unikālas sesijas identifikators
sidemenu_toggle_open	LMT.lv	2h	Sīkdatne saglabā datus, vai autorizēts apmeklētājs vietnē Mans LMT ir atvēris vai aizvēris sāna izvēlnes.

Mārketinga sīkdatnes sniedz iespēju mērīt LMT mārketinga un informatīvo kampaņu efektivitāti un saprast, kādā ceļā apmeklētājs no reklāmas nonāk LMT vietnē. Tāpat šīs sīkdatnes palīdz nodrošināt apmeklētājam pielāgotu informāciju.

Nosaukums	Pakalpojumu sniedzējs	Ilgums	Mērķis
cid	adform.net	2 mēneši	Sīkdatne nodrošina datus, kas ļauj veikt reklāmu optimizāciju, blastoties uz apmeklētāja darbībām vietnē.
uid	adform.net	2 mēneši	Piesaista unikālu kodu apmeklētāja pārlūkam. Balstoties uz sīkdatnes datiem, tiek veikta reklāmu pielāgošana un optimizācija.
IDE	doubleclick.net	1 gads	Satur unikālu kodu, kas nosaka, kuras reklāmas ir tikušas rādītas ierīcē (Google Inc. reklāmas platformas DoubleClick mērķiem). Ļauj kontrolēt reklāmu efektivitāti un pielāgot tās apmeklētājam.
test_cookie	doubleclick.net	1 diena	Pārbauda, vai apmeklētāja pārlūks atbalsta sīkdatnes.
fr	facebook.com	3 mēneši	Sīkdatne, kas palīdz sasniegt Facebook lietotāju ar tam saistošu reklāmu.
tr	facebook.com	Sesija	Sīkdatne, kas palīdz apmeklētājam piedāvāt saistošu reklāmu vietnē Facebook.
_fbp	facebook.com	Sesija	Sīkdatne ļauj mērīt reklāmas efektivitāti, kā arī nodrošina reklāmas pielāgošanu dažādām mērķa grupām.
ads/ga-audiences	google.com	Sesija	Google Ads sīkdatne, kas nodrošina iespēju atkārtoti uzrunāt apmeklētāju, kura digitālās aktivitātes liecina par iespējamu preces/pakalpojuma iegādi.
PREF	youtube.com	8 mēneši	Sīkdatne piešķir apmeklētajam unikālu ID, ko Google izmanto, lai saglabātu statistiku par to, kā apmeklētājs izmanto YouTube videoklipus dažādās tīmekļa vietnēs.
VISITOR_INFO1_LIVE	youtube.com	6 mēneši	Sīkdatne novērtē apmeklētāja interneta savienojuma ātrumu, ko izmanto, lai pārraidītu atbilstošas kvalitātes YouTube videoklipu.
YSC	youtube.com	Sesija	Sīkdatne piesaista apmeklētājam unikālu ID, lai saglabātu satistiku par skatītajiem YouTube video.
yt-remote-cast-installed	youtube.com	Sesija	Sīkdatne saglabā apmeklētāja video atskaņotāja uzstādījumus, skatoties iesauktus YouTube video.
yt-remote-connected-devices	youtube.com	Pastāvīgi	Sīkdatne saglabā apmeklētāja video atskaņotāja uzstādījumus, skatoties iesauktus YouTube video.
yt-remote-device-id	youtube.com	Pastāvīgi	Sīkdatne saglabā apmeklētāja video atskaņotāja uzstādījumus, skatoties iesauktus YouTube video.
yt-remote-fast-check-period	youtube.com	Sesija	Sīkdatne saglabā apmeklētāja video atskaņotāja uzstādījumus, skatoties iesauktus YouTube video.
yt-remote-session-app	youtube.com	Sesija	Sīkdatne saglabā apmeklētāja video atskaņotāja uzstādījumus, skatoties iesauktus YouTube video.
yt-remote-session-name	youtube.com	Sesija	Sīkdatne saglabā apmeklētāja video atskaņotāja uzstādījumus, skatoties iesauktus YouTube video.
rc::c	google.com	Sesija	Sīkdatne tiek izmantota, lai atšķirtu cilvēku no robotprogrammatūras (bots).
GPS	youtube.com	1 diena	Sīkdatne, kas piešķir apmeklētājam unikālu ID, kas ļauj noteikt iekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu.
foxy_tracking	sendigo.com	6 mēneši	Sīkdatne tiek izmantota, lai atpazītu jaunu vietnes apmeklētāju, kas ļautu pielāgot mārketinga e-pastu sūtīšanu.
foxyId	sendigo.com	6 mēneši	Sīkdatne tiek izvietota, lai pēc klikšķa uz saites e-pastā atpazītu jaunu vietnes apmeklētāju un pielāgotu personalizētu jaunumu sūtīšanu.
sendigo_foxyId	sendigo.com	6 mēneši	Izveido un saglabā foxy_tracking un foxyId sīkdatņu dublikātus, lai varētu nolasīt datus no pārlūka Local Storage.
sendigo_push	sendigo.com	6 mēneši	Sīkdatne tiek piešķirta vietnes apmeklētājam, kas piekrīt iznirstošo ziņojumu saņemšanai.
C	adform.net	1 mēnesis	Pārbauda, vai apmeklētāja pārlūks atbalsta sīkdatnes.

LV
RU
EN

Pētījums: iedzīvotāji Covid-19 piesardzības pasākumus ievēro mazāk nekā pavasarī

6 iemesli kādēļ izvēlēties LMT

LMT PRESES SEKRETĀRE

Elīna Lidere

29248420

Elina.Lidere@lmt.lv

09

NOV

2020

Efektīvākā Covid-19 ierobežošana stratēģija – “mājas, svaigs gaiss, mājas”

Salīdzinot ar pavasari, kad sākās Covid-19 pandēmija un cilvēki godprātīgi ievēroja piesardzības pasākumus, pašlaik Latvijas iedzīvotāju uzvedība ir būtiski mainījusies. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neievēro piesardzību, un to aktivitāte šoruden ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes, negatīvi ietekmējot epidemioloģisko situāciju valstī, liecina Latvijas Universitātes (LU) un “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) veiktā iedzīvotāju uzvedības analīze.

Ja pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas pavasarī iedzīvotāju aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojās uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām, tad aktuālie dati par rudeni liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte ekonomiskajos centros ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes.

“Jau pavasarī, kad veicām mobilo datu analīzi pirms un pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, atklājām, ka lielākā daļa cilvēku godprātīgi ievēroja norādījumu #paliecmājās. Un tas deva rezultātu – Latvija tika atzīta par globāla līmeņa piemēru cīņai ar Covid-19 pandēmiju. Tas, iespējams, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vasaras atpūtu varējām baudīt bez ierobežojumiem, bet rudens sezonu sākām, kā ierasts. Diemžēl visam ir sava cena, šajā gadījumā – veselības, jo līdz ar iedzīvotāju aktivitāti pieaudzis arī saslimušo skaits,” uzsver LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) dekāns prof. Gundars Bērziņš.

Saskaņā ar veikto analīzi Latviju ir iespējams sadalīt divās daļās – apdzīvotās vietās, kas bija aktīvas ārkārtējās situācijas laikā, un vietās, kur vislielākā aktivitāte vērojama pirms un pēc ārkārtējās situācijas. Salīdzinot situāciju Rīgā šā gada 24. martā (otrdiena), kad Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija, ar situāciju 27. septembrī (otrdiena), var redzēt nozīmīgas iedzīvotāju aktivitātes izmaiņas. Būtiski pieaugusi aktivitāte trīs tipa objektos – izglītības un zinātnes iestādēs, mazumtirdzniecības vietās un ārstniecības iestādēs. Savukārt samazinājusies aktivitāte galvaspilsētas dzīvojamajos rajonos. LU eksperte un LLU Zinātņu prorektore prof. Irina Arhipova stāsta: “Cilvēku pieplūdumu var redzēt tādās vietās kā, piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmija un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kā arī t/c “Alfa”, “Spice” un “Akropole”. Izņēmums ir t/c “Origo” un “Galerija Centrs”, kuros aktivitāte pret iepriekšējo gadu ir kritusies, bet joprojām ir salīdzinoši augsta.”

“Analizējot mobilā tīkla notikumu statistikas datus par Rīgas lielākajiem tirdzniecības centriem, var redzēt, ka iedzīvotāju aktivitāte tajos šoruden ir gandrīz sasniegusi pērnā gada līmeni attiecīgajā laika periodā, kas diemžēl sekmē slimības izplatīšanos un palielina risku saslimt ar Covid-19 teju ikvienam. Tāpēc, ņemot vērā vairāku tirdzniecības centru labo praksi un vērienīgas pūles e-pakalpojumu ieviešanā, vēlos aicināt Latvijas iedzīvotājus pārdomāt savus “pirms pandēmijas” ieradumus un arvien aktīvāk izmantot tirgotāju piedāvātās iespējas iepirkties digitālajā vidē,” norāda LMT prezidents prof. Juris Binde.

Dati apliecina, ka pastāv tieša saikne starp iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un Covid-19 izplatību, proti, jo aktīvāki ir Latvijas iedzīvotāji, jo lielāks ar Covid-19 saslimušo skaits. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums ar aptuveni viena mēneša nobīdi atspoguļojas aktuālajā Covid-19 statistikā – strauji pieaug inficēto un saslimušo skaits. Digitālā karte “Covid-19 Latvijā” parāda, kā notikusi slimības izplatīšanās laika posmā no šā gada marta līdz novembrim: šeit

“Cilvēciskais kontakts ir galvenais riska faktors Covid-19 izplatībai. Jo vairāk cilvēku savā starpā tiekas, jo lielāks risks, ka var nepalīdzēt ne 2 metri, ne maskas un arī roku mazgāšana, jo šie principi ne vienmēr tiek ievēroti. Kādu laiku būtu svarīgi strādāt attālināti un samazināt cilvēku kustību, neapmeklējot sporta, kultūras un izklaides pasākumus, kā arī optimizējot veikalu apmeklējumu. Šie pētījuma rezultāti parāda, ka daudzi Latvijā to vēl nav sapratuši un turpina dzīvot tāpat kā vasarā, kad vīrusa epidēmiskā izplatība bija niecīga. Vīrusu varēs ierobežot tikai tad, kad lielākā daļa cilvēku Latvijā ievēros sociālās un fiziskās distancēšanās principus,” uzsver LU profesors Uga Dumpis. Viņš arī norāda, ka pašlaik efektīvākais veids, kā ierobežot cilvēku saslimstību, ir palikt mājās un ievērot sociālo distancēšanos – mācīties, studēt un strādāt no mājām.

LU un LMT pētījumu ietvaros tika analizēta LMT mobilā tīkla notikumu un SPKC epidemioloģiskā statistika, lai noteiktu sakarību starp iedzīvotāju aktivitāti un epidemioloģisko situāciju Latvijā kopumā, kā arī katrā novadā. Tika vērtēta dažādu nacionālu un lokālu ierobežojumu ietekme uz Covid-19 saslimstības ierobežošanu. Pētījuma ietvaros ir izstrādāta pieeja automatizētai reāllaika datu apstrādei, kas ļauj veikt apsteidzošas darbības un atbildīgajām institūcijām savlaicīgi īstenot nepieciešamos pasākumus Covid-19 ierobežošanai.

LU un LMT izstrādātā pieeja pilnībā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām, bet vienlaikus ļauj precīzi novērtēt iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un laiku. Pētījums analizē “lielos datus” – LMT mobilā tīkla notikumu statistiku laika periodā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada novembrim, kā arī nodrošina salīdzinājumu veikšanu par laika periodu no 2016. gada līdz šodienai. Kopējais analizēto tīklu notikumu apjoms ir gandrīz 360 miljoni šā gada septembrī un oktobrī un 2,24 miljardi pēdējā gada laikā.

Papildu informācija
Evija Ansonska
Komunikācijas centra vadītāja
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Mob. tālr.: 26011887
e-pasts: evija.ansonska@lu.lv

Valdis Jalinskis
LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs
Mob. tālr.: 29248645
e-pasts: valdis.jalinskis@lmt.lv

* Sūti komandu, ja vēlies abonēt pakalpojumu par norādīto maksu jau tagad. Informācija par patērētāju atteikuma tiesībām. Vienreizēja pirkuma gadījumā pakalpojuma izpilde notiek uzreiz, nepiemērojot atteikuma tiesības.

Lūdzu, atjaunini pārlūkprogrammu uz FireFox, Chrome, Safari vai Internet Explorer 9. Paldies!